Prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV saskaņā ar jaunu tirdzniecības līgumu no Ķīnas iegūs magnētus un retzemju minerālus un ka Ķīnas precēm noteiktie tarifi būs 55%.
Savukārt Tramps sacīja, ka ASV nodrošinās Ķīnai “to, par ko tika panākta vienošanās”, tostarp ļaus Ķīnas studentiem apmeklēt Amerikas koledžas un universitātes. Republikāņu prezidents nesen bija sācis ierobežot Ķīnas pilsoņu atrašanos ASV koledžu pilsētiņās.
Kāda Baltā nama amatpersona, kura nebija pilnvarota publiski apspriest noteikumus, sacīja, ka 55% nav palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo 30% tarifu Ķīnai, jo Tramps iekļāva citus jau pastāvošos importa nodokļus.
“Mūsu darījums ar Ķīnu ir pabeigts, attiecībā uz galīgo apstiprinājumu ar prezidentu Sji un mani,” trešdien savā sociālo mediju vietnē rakstīja Tramps.
Viņš teica, ka pilnus magnētus un visus nepieciešamos retzemju metālus piegādās Ķīna: “Kopā mēs saņemam 55% tarifus, Ķīna saņem 10%. Attiecības ir izcilas!” rakstīja Trmaps.
Augstākie ASV un Ķīnas sarunvedēji otrdienas vakarā Londonā paziņoja, ka ir vienojušies par ietvaru, lai atjaunotu tirdzniecības sarunas pēc virknes strīdu, kas draudēja tās izsist no sliedēm.
Šāds paziņojums nāca divu dienu ilgo sarunu noslēgumā Lielbritānijas galvaspilsētā, kas beidzās vēlu otrdienas vakarā.
Starptautiska tiesību grupa paziņoja, ka vairāki globāli zīmoli ir starp desmitiem uzņēmumu, kuriem ir risks izmantot piespiedu darbu savās Ķīnas piegādes ķēdēs, jo tie izmanto svarīgus derīgos izrakteņus vai pērk uz minerāliem balstītus produktus, kas iegūti no Ķīnas tālākā Sjiņdzjanas reģiona.
Nīderlandē bāzētās Global Rights Compliance ziņojumā teikts, ka uzņēmumi, tostarp Avon, Walmart, Nescafe, Coca-Cola un krāsu piegādātājs Sherwin-Williams, varētu būt saistīti ar titānu, kas iegūts no Sjiņdzjanas, kur tiesību grupas apgalvo, ka Ķīnas valdība īsteno piespiedu darba praksi, kuru mērķis galvenokārt ir musulmaņu uiguri un citas minoritātes.
Ziņojumā tika atklāti 77 Ķīnas piegādātāji titāna, litija, berilija un magnija rūpniecībā, kas darbojas Sjiņdzjanā. Tajā teikts, ka piegādātāji riskē piedalīties Ķīnas valdības “darba pārcelšanas programmās”, kurās uiguri ir spiesti strādāt rūpnīcās ilgstošas asimilācijas un masveida aizturēšanas kampaņas ietvaros.
Jautāta par ziņojumu, Ķīnas Ārlietu ministrija sacīja, ka “Ķīnas Siņdzjanā neviens nekad nav ticis piespiedu kārtā pārvietots saskaņā ar darba programmām”.